apsargāt
apsargāt -sargāju, -sargā, -sargā, pag. -sargāju darbības vārds; transitīvs
1.Sargājot padarīt (kādu objektu) nepieejamu nepiederīgām, nevēlamām personām, saglabāt materiālās vērtības (tajā).
PiemēriApsargāt valsts robežas.
1.1.Rūpēties, gādāt par (parasti oficiālu personu) drošību.
PiemēriValdības delegācija tika apsargāta.
1.2.Rūpēties, gādāt, lai (piem., cietumnieks) neaizbēg.
PiemēriNoziedznieku apsargāja policija.
1.3.Rūpēties, gādāt, lai nenotiek kas nevēlams.
PiemēriGanāmpulkus apsargāja lieli suņi.