Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izbojāt
izbojāt [izbuõjât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
izbojāties darbības vārds; atgriezenisks
1.Sabojāt.
PiemēriIzbojāt audumu, zīmējumu.
  • Izbojāt audumu, zīmējumu.
  • Mitrums izbojājis ēkas sienas.
2.Padarīt neglītu, nepatīkamu.
PiemēriNesakoptā mežmala izbojāja visu skatu.
  • Nesakoptā mežmala izbojāja visu skatu.
  • Skaisto seju izbojājusi rēta.
3.Padarīt sliktu (piem., garastāvokli, attiecības); arī izjaukt.
PiemēriIzbojāt labo noskaņojumu.
  • Izbojāt labo noskaņojumu.
  • Neuzticība izbojāja draudzību.
  • Nelūgtie viesi izbojāja svinības.