sarūgtēt
sarūgtēt 3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
1.Uzglabāšanas laikā kļūt rūgtam, sabojāties.
PiemēriMilti sarūgtē.
- Milti sarūgtē.
- Glabāta gaismā, ķirbju eļļa var sarūgtēt.
1.1.Augšanas laikā kļūt rūgtam (par augiem).
PiemēriSausā, karstā laikā gurķi var sarūgtēt, tāpēc tie regulāri jālaista.
- Sausā, karstā laikā gurķi var sarūgtēt, tāpēc tie regulāri jālaista.