samīdīt
samīdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Mīdot saplacināt, sablietēt.
PiemēriSamīdīt sienu pantā.
- Samīdīt sienu pantā.
- Telts vietā rūpīgi samīdīt sniegu.
1.1.Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt, nonāvēt.
PiemēriLopi samīdījuši barību.
- Lopi samīdījuši barību.
- Nosviest cigareti un samīdīt.
- Samīdīt puķu dēstus.
- Samīdīt kukaiņus.
Stabili vārdu savienojumiSamīdīt kājām.
- Samīdīt kājām idioma — pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).