rūgt
rūgt 3. pers. rūgst, pag. rūga intransitīvs, darbības vārds
rūgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Rūgšanas procesā mikroorganismu iedarbībā iegūt vēlamās īpašības.
PiemēriKublā rūgst alus.
1.1.Šādā veidā iegūt nevēlamas īpašības, bojāties.
PiemēriIevārījums sācis rūgt.
2.Pavasara atkusnī palielināties apjomā, kļūt mīkstam, bezsaturīgam (par zemi, zemes ceļu).
PiemēriSniegs nokusa, un zeme rūga.
3.Pakāpeniski izraisīties un pastiprināties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām u. tml.).
PiemēriAizvainojums rūgst lielāks.