saspārdīt
saspārdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Spārdot sabojāt.
PiemēriSaspārdītas durvis.
- Saspārdītas durvis.
- Saspārdītais koferis ir netīrs, palicis bez roktura.
- Lai mušmire mežā aug, nevajag to saspārdīt.
2.Spārdot savainot.
PiemēriCietušajam ar kājām saspārdīta seja.
- Cietušajam ar kājām saspārdīta seja.
- Suns bijis saspārdīts, ilgāku laiku neēdis, galīgi bez spēka.