iesēdēt
iesēdēt -sēžu, -sēdi, -sēž, arī -sēdu [-sȩ̂du], -sēdi, -sēd [-sȩ̂d], pag. -sēdēju darbības vārds; transitīvs
iesēdējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, pierast (pie vietas, sēdekļa).
PiemēriIeņemt savu jau iesēdēto vietu.
1.1.Sēžot radīt (iespiedumu).
PiemēriSiena pantā iesēdēta manāma bedre.