iesauka
iesauka lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti izceļot vai piedēvējot kādu īpašību, pazīmi).
PiemēriPiešķirt iesauku.
- Piešķirt iesauku.
- Skolas laiku iesauka.
- Iesauka pielipa uz ilgu laiku.
1.1.Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc, piem., dzīvnieku, priekšmetu.
PiemēriBaltajam kaķim devām iesauku Baltais.
- Baltajam kaķim devām iesauku Baltais.