iesauka
iesauka sieviešu dzimte, lietvārds
1.Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti izceļot vai piedēvējot kādu īpašību, pazīmi).
PiemēriPiešķirt iesauku.
1.1.Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc, piem., dzīvnieku, priekšmetu.
PiemēriBaltajam kaķim devām iesauku Baltais.