Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
blondīne
blondīne dsk ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Gaišmataina sieviete; gaišmate.
PiemēriViņa ir dabiska blondīne.
1.1.sarunvaloda Neattapīga, aprobežota, ne visai gudra sieviete.
PiemēriEsmu tipiska blondīne, pieļauju tik muļķīgas kļūdas!