sprosts
sprosts [spruôsts] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Noteikta lieluma metāla stieņu vai sieta būris dzīvnieku turēšanai.
PiemēriSuņu sprosts.
- Suņu sprosts.
- Turēt putnus sprostā.
- Lauzties ārā no sprosta.
2.Ierīce, detaļa, veidojums (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās u. tml. novēršanai.
PiemēriPārnesumu pārslēga sprosts.
- Pārnesumu pārslēga sprosts.
- Upes sprosts.
- Sniega aizturēšanas sprosts.
Stabili vārdu savienojumiKā sprostā.
- Kā sprostā idioma — apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.