Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
mēriņš
mēriņš lietvārds; vīriešu dzimte
1.Mērglāze.
PiemēriBērt skrotis ar mēriņu.
  • Bērt skrotis ar mēriņu.
2.Neliels trauks alkoholisku dzērienu dzeršanai.
PiemēriNolikt priekšā mēriņu.
  • Nolikt priekšā mēriņu.
  • No nerūsējošā tērauda izgatavots mēriņu komplekts.
2.1.Šāds trauks kopā ar tā saturu.
PiemēriMēriņš džina.
  • Mēriņš džina.
  • Sēdēt pie pusizdzerta mēriņa.
2.2.Šāds trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
PiemēriIeliet vienu mēriņu.
  • Ieliet vienu mēriņu.
  • Iedzert pa mēriņam.
  • Uzliet saldējumam mēriņu brendija.
Stabili vārdu savienojumiIebaudīt mēriņu.