Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
mēriņš
mēriņš vīriešu dzimte, lietvārds
1.Mērglāze.
PiemēriBērt skrotis ar mēriņu.
2.Neliels trauks alkoholisku dzērienu dzeršanai.
PiemēriNolikt priekšā mēriņu.
2.1.Šāds trauks kopā ar tā saturu.
PiemēriMēriņš džina.
2.2.Šāds trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
PiemēriIeliet vienu mēriņu.
Stabili vārdu savienojumiIebaudīt mēriņu.