Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
mēriņš
mēriņš lietvārds; vīriešu dzimte
1.Mērglāze.
PiemēriBērt skrotis ar mēriņu.
2.Neliels trauks alkoholisku dzērienu dzeršanai.
PiemēriNolikt priekšā mēriņu.
2.1.Šāds trauks kopā ar tā saturu.
PiemēriMēriņš džina.
2.2.Šāds trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
PiemēriIeliet vienu mēriņu.
Stabili vārdu savienojumiIebaudīt mēriņu.