piestūrēt
piestūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Stūrējot pievirzīt (transportlīdzekli).
PiemēriPiestūrēt automašīnu pie operas.
1.1.intransitīvs Stūrējot piebraukt.
PiemēriSmalki piestūrēt pie pils vārtiem.
2.Mazliet, nedaudz stūrējot, noturēt (transportlīdzekli) vēlamajā virzienā.
PiemēriNedaudz piestūrēt plostu ar airi, lai tas turas upes straumē.