zobs
zobs [zùobs] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
PiemēriBalti zobi.
- Balti zobi.
- Stipri zobi.
- Veseli zobi.
- Zobu emalja.
- Zoba sakne.
- Zobu sāpes.
- Tīrīt zobus.
- Labot zobus.
- Zobu protēze.
- Zobu diegs.
Stabili vārdu savienojumiBakstīt zobus. Cirst zobus. Gudrības zobs.
- Bakstīt zobus — ar irbulīti tīrīt zobu starpas.
- Cirst zobus — strauji, ar sparu ēst.
- Gudrības zobs — pēdējais lielais dzeroklis katrā žokļa pusē, kas izaug parasti 18–25 gadu vecumā.
- Iecirst zobus — 1. Strauji (ie)kost (kur).2. Iekārot (ko) un iegūt, arī censties iegūt (to).
- Noturēt mēli aiz zobiem sarunvaloda — nerunāt (par ko); neizpaust (ko).
- Pakārt zobus vadzī sarunvaloda — palikt bez pārtikas, uztura; badoties.
- Piena zobi — pirmie zobi, kas bērnam sāk izkrist pēc piecu gadu vecuma.
- Zibināt zobus — runājot, smejoties u. tml., padarīt redzamus zobus.
- Zobi klab — saka, ja sajūt stipru aukstumu vai izjūt lielas bailes, satraukumu.
- Zobi stingst — saka, ja aukstuma iedarbībā zobi kļūst jutīgi, sāpīgi.
- Zobu tehniķis — speciālists, kas izgatavo zobu protēzes.
2.Trīsstūrveida vai taisnstūrveida izvirzījums (priekšmetam).
PiemēriZāģa zobi.
- Zāģa zobi.
- Atslēga ar smalki ievīlētiem zobiem.
Stabili vārdu savienojumiKā zāģa zobi.
- Kā zāģa zobi — izteikti nelīdzens, negluds, robains.
2.1.Darbarīka griezējdaļa, griezējšķautne.
PiemēriIzkapts zobs.
- Izkapts zobs.
- Cirvja zobs.
3.joma: tehnika Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piem., zobratos, zobstieņos); īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam.
PiemēriZoba augstums, biezums.
- Zoba augstums, biezums.
- Iefrēzēt zobus.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) gariem zobiem. Aci pret aci, zobu pret zobu. Acs pret aci, zobs pret zobu. Apvārdot zobus.
- (Ar) gariem zobiem sarunvaloda — 1. Negribīgi, bez ēstgribas (ēst).2. Bez intereses, negribīgi, ar nepatiku (ko darīt).
- Aci pret aci, zobu pret zobu idioma — saka par principu atdarīt, atriebt pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
- Acs pret aci, zobs pret zobu idioma — saka par principu atdarīt, atriebt pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
- Apvārdot zobus idioma — virzīt sarunu tā, lai panāktu sev vēlamo; pierunāt, iestāstīt, lai apmānītu, pieglaimotos.
- Ar zobiem un nagiem sarunvaloda — ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
- Būt pa zobam sarunvaloda — atbilst kāda prasībām, iespējām.
- Ciest kā zobu sāpes idioma — saka par ko nepatīkamu, ar ko ir jāsamierinās.
- Ēst (ar) gariem zobiem idioma — ēst bez apetītes.
- Griezt zobus — 1. Cieši sakostiem zobiem izdarīt sāniskas košļāšanas kustības, radot raksturīgu čirkstošu skaņu.2. sarunvaloda Būt ļoti sadusmotam, naidīgi noskaņotam, censties kaitēt, atriebties.
- Griezt zobus pretī idioma — bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
- Iekost mēli zobos idioma — savaldīties un nepateikt (ko).
- Ir zobs (uz kādu) idioma — saka, ja ir naids, ļauns prāts, dusmas uz kādu.
- Izgrūst caur zobiem — dusmīgi, īgni, parasti paklusu izrunāt.
- Izspiest caur zobiem idioma — negribīgi ko pateikt.
- Laika zobs idioma — novecošanās cēloņu kopums, ilgstoši nelabvēlīgi apstākļi, kas veicina (kā) bojāšanos, sabrukšanu u. tml.
- Likt uz kārā zoba idioma — sarunvaloda ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu.
- Likt uz zoba idioma — sarunvaloda nogaršot, ēst (ko).
- Nobruņoties līdz zobiem — iespējami pilnīgi nobruņoties.
- Nokļūt (kāda) zobos idioma — tikt kāda dzīvnieka nomedītam (par dzīvnieku).
- Ņemt uz zoba idioma — sarunvaloda izzobot, izsmiet, apcelt (kādu).
- Parādīt zobus idioma — 1. Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).2. Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
- Patrīt zobus idioma — parunāt, papļāpāt; arī patenkot.
- Pavilkt uz zoba idioma — pazoboties, pasmieties, parasti labsirdīgi (par kādu).
- Rādīt zobus idioma — 1. Smieties, smaidīt.2. (Kādam) naidīgi izturēties pret kādu; aktīvi pretoties.3. formā: trešā persona Saka, ja apaviem purngalā ir atplīsusi zole.
- Riezt zobus idioma — būt naidīgi noskaņotam, gatavoties uzbrukt (kādam).
- Runāt caur zobiem idioma — negribīgi runāt.
- Rūkt bārdā caur zobiem idioma — neskaidri, īgni, negribīgi teikt, runāt.
- Sadot pa zobiem idioma — vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa piekaut.
- Sakost zobus idioma — 1. Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.2. Sasprindzināt spēkus.
- Saule ar zobiem idioma — saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti ziemā, agrā pavasarī).
- Trīt zobus idioma — 1. Tenkot, baumot.2. Izjust ienaidu pret kādu; ļaunoties.
- Turēt mēli aiz zobiem idioma — sarunvaloda nerunāt (par ko); neizpaust (ko).
- Uz kārā zoba idioma — saka par ko garšīgu, kārojamu, kas kādam paredzēts, tiek iedots u. tml.
- Zoba cements — kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni.
- Zobi vaļā vien stāv sarunvaloda — saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas.
- Zobs uz zoba neturas sarunvaloda — saka, ja (kādam) ļoti salst, ka (kādam) ir drebuļi.
- Zobu diegs — īpaši apstrādāts pavediens zobu starpu tīrīšanai.
- Zobu pulveris — pulveris zobu tīrīšanai.
- Zobu trūde — kariess.