sublimēt
sublimēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
sublimēties darbības vārds; atgriezenisks
1.joma: fizika Pārtvaicēt cietu vielu, to neizkausējot.
2.joma: psiholoģija Pārveidot (cilvēka zemākās, instinktīvās, galvenokārt seksuālās tieksmes) augstākās psihiskās formās.
PiemēriCiešanas un kaislības režisors vienmēr ir spējis sublimēt radošā darbā.
- Ciešanas un kaislības režisors vienmēr ir spējis sublimēt radošā darbā.
Cilme:No latīņu sublimare ‘pacelt uz augšu’.