subordinācija
subordinācija lietvārds; sieviešu dzimte
1.Institūciju vai amatpersonu izkārtojuma sistēma, kur zemāki posmi padoti augstākiem.
PiemēriDienesta subordinācija.
- Dienesta subordinācija.
- Ievērot subordināciju.
- Nepakļauties subordinācijai.
- Ierēdnis pēc subordinācijas ieņem salīdzinoši zemu pakāpi.
- Ģimenē valdīja stingra subordinācija, kā armijā.
1.1.Sistēmas elementa, sastāvdaļas u. tml. pakļautība citiem šīs sistēmas elementiem, sastāvdaļām u. tml.
PiemēriPalīgteikumu subordinācija.
- Palīgteikumu subordinācija.
2.Pastāvīga centrālās nervu sistēmas ietekme uz perifērisko nervu sistēmu.
PiemēriStarp nervu centriem pastāv subordinācijas princips: zemākie centri ir pakļauti augstākajiem.
- Starp nervu centriem pastāv subordinācijas princips: zemākie centri ir pakļauti augstākajiem.
Cilme:No viduslaiku latīņu subordinatio ‘pakārtošana’.