maršs
maršs lietvārds; vīriešu dzimte
1.Skaņdarbs ar vienmērīgu ritmu gājiena tempā; attiecīgais mūzikas žanrs.
PiemēriKāzu maršs.
- Kāzu maršs.
- Sēru maršs.
- Svinīgs maršs pūtēju orķestrim.
2.Gājiens ierindā ritmiskā, vienmērīgā solī.
PiemēriMiera maršs.
- Miera maršs.
- Svinīgs maršs par godu uzvarai.
3.Karaspēka organizēta pārvietošanās pa ceļiem uz noteiktu vietu, noteiktā laikā un pilnā kaujas gatavībā.
PiemēriPiedalīties nakts maršā – 20 km garā pārgājienā.
- Piedalīties nakts maršā – 20 km garā pārgājienā.
Cilme:No franču marche ‘gājiens; maršs’.