maršēt
maršēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Soļot ierindā.
PiemēriMaršēt parādē.
- Maršēt parādē.
1.1.Iet, soļot vienmērīgā, noteiktā ritmā; arī staigāt.
PiemēriPa ielu maršē demonstranti.
- Pa ielu maršē demonstranti.
- Maršēt pa peronu turp un atpakaļ.