maršs
maršs vīriešu dzimte, lietvārds
1.Skaņdarbs ar vienmērīgu ritmu gājiena tempā; attiecīgais mūzikas žanrs.
PiemēriKāzu maršs.
2.Gājiens ierindā ritmiskā, vienmērīgā solī.
PiemēriMiera maršs.
3.Karaspēka organizēta pārvietošanās pa ceļiem uz noteiktu vietu, noteiktā laikā un pilnā kaujas gatavībā.
PiemēriPiedalīties nakts maršā – 20 km garā pārgājienā.
Cilme:No franču marche ‘gājiens; maršs’.