Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
maršals
maršals lietvārds; vīriešu dzimte
1.Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
PiemēriMaršals Žukovs.
  • Maršals Žukovs.
  • Maršala pavēle.
2.Augsta ranga amatpersona.
PiemēriBruņniecības maršals.
  • Bruņniecības maršals.
  • Zemes maršals.
  • Polijas Seima maršals.
Cilme:No franču maréchal, vācu Marschall, kam pamatā senaugšvācu marahscalc ‘staļļmeistars’.