improvizēt
improvizēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Veidot mākslas darbu, runu u. tml. izpildīšanas laikā.
PiemēriImprovizēts dzejolis.
- Improvizēts dzejolis.
- Improvizēt pie klavierēm.
- intransitīvs Klausīties, kā mūziķis improvizē.
- Filmu uzņēma bez scenārija, improvizējot.
1.1.intransitīvs Liekot lietā izdomu, brīvi rīkoties (ar ko).
PiemēriImprovizēt ar tekstu.
- Improvizēt ar tekstu.
- Improvizēt ar garšvielām.
2.Veidot (ko) kā aizstājēju, lai izlīdzētos konkrētajā situācijā.
PiemēriImprovizētas brokastis.
- Improvizētas brokastis.
- Improvizēts dīvāns.