improvizēt
improvizēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Veidot mākslas darbu, runu u. tml. izpildīšanas laikā.
PiemēriImprovizēts dzejolis.
1.1.intransitīvs Liekot lietā izdomu, brīvi rīkoties (ar ko).
PiemēriImprovizēt ar tekstu.
2.Veidot (ko) kā aizstājēju, lai izlīdzētos konkrētajā situācijā.
PiemēriImprovizētas brokastis.