impulss
impulss lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pēkšņs pamudinājums, ierosinājums (uz kādu darbību, rīcību); stimuls, dzenulis.
PiemēriDot impulsu kapitāla tirgus attīstībai.
- Dot impulsu kapitāla tirgus attīstībai.
- Gūt pozitīvus impulsus.
2.joma: fizioloģija Ierosas vilnis, kas strauji izplatās pa nervu šķiedru.
PiemēriSpēcīgs impulss.
- Spēcīgs impulss.
- Zemapziņas impulsi.
3.joma: fizika Fizikāls lielums, kuru izsaka ar ķermeņa masas un kustības ātruma reizinājumu; kustības daudzums.
PiemēriSpēka impulss.
- Spēka impulss.
- Impulsa moments.
4.joma: elektrotehnika Atsevišķs īslaicīgs elektriskās strāvas vai sprieguma straujš pieaugums.
PiemēriImpulsu ģenerators.
- Impulsu ģenerators.
- Impulsa spuldze.
- Impulsa vadības sistēma tramvajam.
Cilme:No latīņu impulsus ‘grūdiens; ierosme’.