nasta
nasta lietvārds; sieviešu dzimte
1.Priekšmets, priekšmetu kopums (savākts vienkopus, sastiprināts u. tml.), kas nesot jāpārvieto.
PiemēriSmaga nasta.
- Smaga nasta.
- Jānīts sēd kalniņā, Zāļu nasta mugurā..
1.1.Priekšmets, šāds kopums, kas jāpārvieto, uzkraujot (to) darba dzīvniekam.
PiemēriNastu nesēji dzīvnieki.
- Nastu nesēji dzīvnieki.
2.Tas, kas ir saistīts ar ilgstošām grūtībām, rūpēm; tas, kas ir mokošs un ilgstoši nomāc psihi.
PiemēriNodokļu, parādu nasta.
- Nodokļu, parādu nasta.
- Pienākumu nasta.
- Pagurt zem dzīves nastas.
Stabili vārdu savienojumiGadu nasta.
- Gadu nasta — ilgi mūža gadi.
Stabili vārdu savienojumiNastu nesējs ēzelis. Par nastu (kādam). Spiež kā nasta (kādu).
- Nastu nesējs ēzelis idioma — 1. Saka par cilvēku, kam ir pārāk daudz nesamo.2. Saka par cilvēku, kam ir pārmērīgi daudz, ļoti smagi jāstrādā.
- Par nastu (kādam) idioma — tā, ka apgrūtina citus cilvēkus.
- Spiež kā nasta (kādu) idioma — saka, ja kādu kas ilgi un ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu.