apmērcēt
apmērcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
apmērcēties darbības vārds; atgriezenisks
Uz brīdi iemērkt; iemērcot mazliet saslapināt.
PiemēriApmērcēt pirkstus ūdenī.
- Apmērcēt pirkstus ūdenī.
- Apmērcēt sausiņus pienā.
- Bērns ezerā tikai apmērcēja kājas.