apmeklētājs
apmeklētājs [apmȩklȩ̂tãjs] lietvārds; vīriešu dzimte
apmeklētāja [apmȩklȩ̂tãja] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas apmeklē vai ir apmeklējis (ko).
PiemēriBibliotēkas apmeklētājs.
- Bibliotēkas apmeklētājs.
- Leļļu teātra apmeklētāji bija galvenokārt bērni.
- Čaklākie gadatirgus apmeklētāji jau atgriezās mājup.
- Pirmdienās muzejs apmeklētājiem bija slēgts.
1.1.Cilvēks, kas apciemo (kādu).
PiemēriApmeklētāju pieņemšanas laiks slimnīcā.
- Apmeklētāju pieņemšanas laiks slimnīcā.
1.2.Cilvēks, kas ierodas darīšanās (piem., iestādē).
PiemēriApmeklētājs arhīvā saņēma dokumenta kopiju.
- Apmeklētājs arhīvā saņēma dokumenta kopiju.
- Bankas apmeklētāji.