izsmēķēt
izsmēķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Smēķēt un pabeigt smēķēt.
PiemēriIzsmēķēt cigareti.
- Izsmēķēt cigareti.
- intransitīvs Izsmēķēt pa papirosam.
2.Smēķējot izlietot.
PiemēriIzsmēķēt paciņu cigarešu.
- Izsmēķēt paciņu cigarešu.