izsmaržot
izsmaržot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; transitīvs
1.Izplatīt (smaržu).
PiemēriIzsmaržot saldenu smaržu.
- Izsmaržot saldenu smaržu.
1.1.intransitīvs Būt tādam, kas izplata smaržu.
PiemēriIzsmaržo meijas.
- Izsmaržo meijas.
- pārnestā nozīmē Vasara izsmaržojusi.