slapjums
slapjums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Šķidruma kopums (kādā vidē, arī vietā); arī mitrums.
PiemēriAugsnes slapjums.
- Augsnes slapjums.
- Rudens slapjumā ceļš bija neizbraucams.
- Dzērvju ligzdošanai nepieciešams slapjums.
1.1.Šķidrums (parasti samērā lielā daudzumā).
PiemēriLietavās palieņu pļavās krājās liels slapjums.
- Lietavās palieņu pļavās krājās liels slapjums.
- Cauri apaviem sūcās slapjums.