izolēt
izolēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
izolēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Panākt, ka (elektriskā strāva, siltums u. tml.) neizplūst ārā vai neieplūst no ārienes; ierīkot izolāciju.
PiemēriIzolēt strāvas vadītājus.
- Izolēt strāvas vadītājus.
2.Novietot (cilvēku) atsevišķā telpā, nepieļaujot saskari ar citiem.
PiemēriIzolēt infekcijas slimnieku.
- Izolēt infekcijas slimnieku.
- Apcietināto līdz tiesai turēja stingri izolētu.
2.1.Atdalīt, nošķirt atsevišķi.
Cilme:No franču isoler ‘nošķirt’.