apsolīt
apsolīt [apsùolît] -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
apsolīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Dot solījumu (ko paveikt, izdarīt).
PiemēriApsolīt laboties.
- Apsolīt laboties.
- Bērns apsolīja, ka vairāk blēņas nedarīs.
1.1.Dot solījumu (ko iedot, atdot, nodot lietošanā, piešķirt u. tml.).
PiemēriTēvs apsolījis dēlam motociklu.
- Tēvs apsolījis dēlam motociklu.
- Darbiniekiem apsolīts atvaļinājums vasarā.
Stabili vārdu savienojumiApsolītā zeme.
- Apsolītā zeme — vieta, kur kāds ļoti vēlas vai cenšas nokļūt; laimes, pārticības, labklājības simbols.
2.joma: folklora Solīt, ka atdos par sievu.
PiemēriApsolīt savu meitu par sievu.
- Apsolīt savu meitu par sievu.