žākle
žākle dsk. ģen. -ļu, s. lietv. lietvārds; vīriešu dzimte
žāklis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Sazarojuma vietas starpa (kokaugiem, to zariem); divžuburu zars, stumbrs; šādi izveidots koka priekšmets.
PiemēriZaru žākles.
- Zaru žākles.
- Bērza žāklis.
- Ja plūmēm žākles atstāj šauras, zari no ražas smaguma viegli atplīst.
- Nolikt makšķeri uz žākļa.
1.1.Iekšējais leņķis starp lapu un augšup ejošo stumbra posmu.
PiemēriGurķiem sānzari, ziedi un augļi veidojas lapu žāklēs.
- Gurķiem sānzari, ziedi un augļi veidojas lapu žāklēs.