slodze
slodze [sluôdze] dsk. ģen. -džu lietvārds; sieviešu dzimte
1.jomas: fizika, tehnika Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko).
PiemēriDinamiskā, statiskā slodze.
- Dinamiskā, statiskā slodze.
- Pastāvīga, mainīga slodze.
- Akustiskā slodze.
- Elektriskā slodze.
- Samazināt jumta konstrukcijas slodzi uz sijām.
2.Regulāri, arī kādā laikposmā veicamo darbu, darbību, uzdevumu u. tml. kopums.
PiemēriMācību, studiju slodze.
- Mācību, studiju slodze.
- Darba slodze.
- Ģimenes pienākumu slodze.
- Uzņemties pārāk lielu slodzi.
- Nogurt no milzīgās slodzes vairākos darbos.
2.1.Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
PiemēriFiziskā, garīgā slodze.
- Fiziskā, garīgā slodze.
- Intensīvais darbs prasīja lielu psihisko slodzi.
- Pārdzīvot nopietnu emocionālo slodzi.
- Stress radīja spēcīgu slodzi nervu sistēmai.
2.2.pārnestā nozīmē Nozīmīgums, ietekmīgums (parasti mākslas darbam, tā elementiem).
PiemēriIzrāde ar spēcīgu emocionālo slodzi.
- Izrāde ar spēcīgu emocionālo slodzi.
- Romāna epizodes ar savu psiholoģisko slodzi lasītāju neatstāj vienaldzīgu.
3.Veicamo darbu daudzums, to norma, kas atbilst izpeļņā noteiktā laika vienībai.
PiemēriĀrsta darba slodze.
- Ārsta darba slodze.
- Skolotāja darba slodzes apmaksa.
- Strādāt pilnu slodzi.
- Lai uzturētu ģimeni, nācās strādāt divas slodzes.