Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
apņurcīt
apņurcīt -ņurku, -ņurki, -ņurka, pag. -ņurcīju, arī -ņurcu, -ņurci, -ņurca, pag. -ņurcīju darbības vārds; transitīvs
Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
PiemēriIzvilkt no kabatas apņurcītu papīra lapu.