Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
kārtoties
kārtoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos atgriezenisks, darbības vārds
1.Kārtot (parasti ilgāku laiku, piem., kādā telpā).
PiemēriKārtoties pa māju.
1.1.Veidot (savam apģērbam, ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu.
PiemēriKārtoties pie spoguļa.
1.2.Gatavoties (piem., ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
PiemēriKārtoties braucienam, komandējumam.
2.Novietoties noteiktā kārtībā.
PiemēriKārtoties vairākās rindās.
2.1.formā: trešā persona Tikt kārtotam, izvietotam noteiktā kārtībā (piem., mākslas darbā) – par sastāvdaļām, elementiem.
PiemēriAnalizēt, kā dzejolī kārtojas atskaņas.
3.formā: trešā persona Tikt kārtotam (2).
PiemēriŠis jautājums kārtojas pārāk lēni.
3.1.Kļūt skaidram, loģiskam, secīgam (piem., par domām).
Piemēri..Un pamazām domas kārtojas Kā vēja sajauktas lilijas.