kārtojums
kārtojums [kā̀rtuõjùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Paveikta darbība, rezultāts → kārtot.
PiemēriEksponātu kārtojums izstādē.
Stabili vārdu savienojumiMatu kārtojums.
2.Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
PiemēriCepumu kārtojums.
Stabili vārdu savienojumiRupjmaizes kārtojums.