kārtot
kārtot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Radīt parasto vai citādu kārtību, izskatu (telpai, priekšmetam u. tml.); izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā.
PiemēriKārtot istabu.
1.1.Rīkoties, lai (kas) būtu lietošanas kārtībā.
PiemēriKārtot tīklus rītdienas zvejai.
Stabili vārdu savienojumiKārtot galdu (vakariņām u. tml.).
1.2.Izvietot (piem., sastāvdaļas) noteiktā sistēmā; veidot (kādu sistēmu) no sastāvdaļām.
PiemēriKārtot izstādes ekspozīciju.
2.Nodarboties (piem., ar kādu jautājumu), lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
PiemēriKārtot darba lietas.
2.1.Rīkot, organizēt; veidot kārtību (piem., kādā norisē).
PiemēriViņam patīk visu kārtot un pavēlēt.
2.2.Rūpēties, gādāt, lai (piem., dokumenti) būtu atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
PiemēriKārtot dokumentus.
Stabili vārdu savienojumiKārtot formalitātes.
3.Piedalīties (eksāmenā, ieskaitē u. tml.).
PiemēriKārtot izlaiduma pārbaudījumus.
3.1.sarunvaloda Piedalīties (mācību priekšmeta) eksāmenā, ieskaitē u. tml.
PiemēriKārtot vēsturi.
Stabili vārdu savienojumiKārtot (vecus) rēķinus.