kārtoties
kārtoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos darbības vārds; atgriezenisks
1.Kārtot (parasti ilgāku laiku, piem., kādā telpā).
PiemēriKārtoties pa māju.
- Kārtoties pa māju.
1.1.Veidot (savam apģērbam, ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu.
PiemēriKārtoties pie spoguļa.
- Kārtoties pie spoguļa.
1.2.Gatavoties (piem., ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
PiemēriKārtoties braucienam, komandējumam.
- Kārtoties braucienam, komandējumam.
- Kārtoties ceļam.
2.Novietoties noteiktā kārtībā.
PiemēriKārtoties vairākās rindās.
- Kārtoties vairākās rindās.
- Dzērves kārtojas kāsī.
2.1.formā: trešā persona Tikt kārtotam, izvietotam noteiktā kārtībā (piem., mākslas darbā) – par sastāvdaļām, elementiem.
PiemēriAnalizēt, kā dzejolī kārtojas atskaņas.
- Analizēt, kā dzejolī kārtojas atskaņas.
3.formā: trešā persona Tikt kārtotam (2).
PiemēriŠis jautājums kārtojas pārāk lēni.
- Šis jautājums kārtojas pārāk lēni.
- Lietas kārtojas.
3.1.Kļūt skaidram, loģiskam, secīgam (piem., par domām).
Piemēri..Un pamazām domas kārtojas Kā vēja sajauktas lilijas.
- ..Un pamazām domas kārtojas Kā vēja sajauktas lilijas.