Paplašinātā meklēšana
Meklējam kārtojums.
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (53):
- rozete Apļveida lapu sakārtojums (dažiem augiem).
- kompozīcija Atsevišķu daļu, elementu izkārtojums (piem., tēlotājas mākslas darbos).
- krusteniskās atskaņas atskaņu izkārtojums rindās tā, ka atskaņota pirmā ar trešo, otrā ar ceturto rindu utt.
- reforma Būtiska pārmaiņa, pārkārtojums (kādā sabiedrības dzīves jomā).
- tremolo Daudzkārtējs, secīgs divu skaņu, intervālu, akordu atkārtojums.
- kompozīcija Dažādu elementu sastāvdaļu sakārtojums, savienojums (veidojot kādu kopumu, veselumu).
- sacepums Ēdiens – vienmērīgā karstumā (piem., cepeškrāsnī) cepts vairāku produktu kārtojums vai sajaukums.
- galda klājums galda piederumu, arī ēdienu, dzērienu izkārtojums uz galda.
- ritms Harmonisks mākslas darba detaļu, arhitektūras elementu u. tml. izkārtojums.
- aprīkojums Iekārtojums, apgāde ar visu nepieciešamo, lai (vieta, telpa) varētu pildīt savas funkcijas.
- makets Iespieddarba paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
- dredi Īpašs matu sakārtojums, kas tiek radīts, saviļājot matus, līdz tie kļūst līdzīgi virves pavedienam.
- panks Jaunietis (20. gs. 70.–80. gados), kam raksturīgs ekstravagants matu sakārtojums (grebene), īpašs apģērbs (saplēsts, ar daudzām saspraudēm) un izaicinoša, agresīva uzvedība.
- skaitīšanas sistēma kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtojums pa vienībām tā, ka no katras zemākās vienības iegūst nākamo augstāko vienību.
- elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sakārtojums atommasas pieaugšanas secībā.
- kompozicionālā anafora līdzīgu motīvu atkārtojums noteiktu daiļdarba posmu sākumā.
- replika Mākslas darba atkārtojums, ko atšķirībā no kopijas darinājis pats autors.
- zirgaste Matu sakārtojums – pakausī cieši sasieti, nesavīti, samērā gari mati.
- aste Matu sakārtojums – pakausī sasieti, nesavīti mati.
- frizūra Matu sakārtojums.
- ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) vienmērīga maiņa un noteikts izkārtojums (skaņdarbā).
- sasuka Noteikts matu sakārtojums, veidojums.
- sasukājums Noteikts matu sakārtojums.
- metrs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju izkārtojums dzejolī; pantmērs.
- pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to izkārtojums vārsmās.
- sekvence Objektu sakārtojums atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
- plānojums Paveikta darbība, rezultāts --> plānot (1); kādu objektu (piem., celtņu, telpu) noteikts izkārtojums.
- aplikatūra Pirkstu izkārtojums mūzikas instrumenta spēlē, šāda pirkstu izkārtojuma apzīmējums nošu rakstā (ar arābu cipariem).
- aizsargs Priekšmets, ierīce, iekārtojums, kas aizsargā (pret ko).
- uzstādījums Priekšmetu, figūru izkārtojums gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
- ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību, transportlīdzekļu u. tml.) izkārtojums kopīgai darbībai; šāds (piem., sportistu) izkārtojums.
- kopojums Sakārtojums, apvienojums.
- ambrozija Saldais ēdiens – rupjmaizes kārtojums.
- konfigurācija Savstarpējais (kā) izvietojums, kārtojums.
- kāpnes Secīgs, pakāpenisks (kā) izkārtojums.
- izklāsts Skaņdarba (tēmu) secīgs izkārtojums.
- reprīze Skaņdarba tēmas, fragmenta tiešs vai variēts atkārtojums; pamattēmas atgriešanās (piem., sonātē).
- atskaņa Skaņu vai skaņu grupu atkārtojums, kas saista divas vai vairākas dzejoļa rindas (parasti to nobeigumā).
- anafora Stilistiska figūra – vārda vai vairāku vārdu atkārtojums dzejas rindu sākumā.
- nolaizīts Tāds (cilvēks), kam ir šādi mati, šāds matu sakārtojums.
- mēbelējums Telpas iekārtojums ar mēbelēm; mēbeļu kopums (telpā).
- stāvoklis Telpiskais izkārtojums, novietojums (priekšmetiem, veidojumiem, parādībām dabā u. tml.).
- konstrukcija Uzbūve, (sastāvdaļu) izkārtojums (tekstā).
- struktūra Uzbūve, sastāvdaļu sakārtojums un sakarība.
- kompozīcija Uzbūve, struktūra; atsevišķu (piem., literāra darba) daļu vai elementu izkārtojums un to savstarpējā saistība.
- sintagma Valodas vienību secīgs kārtojums tekstā noteiktās attieksmēs.
- sintagmātika Valodas vienību secīgs kārtojums tekstā noteiktās attieksmēs.
- reduplikācija Vārda daļas daļējs vai pilnīgs atkārtojums kādā vārdā.
- epifora Vārda vai vairāku vārdu atkārtojums teikuma rindas vai strofas beigās; pretstats: anafora.
- reduplikācija Vārda, vārdu savienojuma vai teikuma daļas atkārtojums tajā pašā formā; divkāršojums.
- gredzens Vienāda vai ļoti līdzīga teksta atkārtojums (daiļdarba vai tā daļas) sākumā un beigās.
- stratovulkāns Vulkāns, kura konusu veido daudzkārtains iežu un lavu kārtojums.
- līgavas pušķis ziedu sakārtojums, ko kāzu ceremonijā tur līgava.
kārtojums citās vārdnīcās:
Tēzaurs