izkārtojums
izkārtojums [izkā̀rtuõjùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Priekšmetu, atsevišķu elementu, sastāvdaļu izvietojums noteiktā kārtībā, veidā.
PiemēriGleznu izkārtojums izstādē.
1.1.Sadalījums, organizācija pēc noteikta principa.
PiemēriLekciju izkārtojums.
1.2.Kompozīcija (piem., daiļdarbam), noteiktā kārtībā izvietojot (tā) atsevišķās sastāvdaļas, elementus.
PiemēriPoēmas izkārtojums.