izkārtojums
izkārtojums [izkā̀rtuõjùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Priekšmetu, atsevišķu elementu, sastāvdaļu izvietojums noteiktā kārtībā, veidā.
PiemēriGleznu izkārtojums izstādē.
- Gleznu izkārtojums izstādē.
- Mainīt preču izkārtojumu veikalā.
- Atskaņu izkārtojums pantā.
1.1.Sadalījums, organizācija pēc noteikta principa.
PiemēriLekciju izkārtojums.
- Lekciju izkārtojums.
- Konferences darba kārtības izkārtojums.
1.2.Kompozīcija (piem., daiļdarbam), noteiktā kārtībā izvietojot (tā) atsevišķās sastāvdaļas, elementus.
PiemēriPoēmas izkārtojums.
- Poēmas izkārtojums.
- Analizēt lugas sižeta izkārtojumu.