izdēdēt
izdēdēt -dēdu [-dȩ̃du], -dēdi, -dēd [-dȩ̃d], pag. -dēdēju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Kļūt viscaur irdenam, drupenam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
PiemēriViļņu un vēja ietekmē upes krasta ieži izdēdēja.
2.Kļūt ļoti vājam.
PiemēriSlimnieks pamazām izdēdēja.