piebrist
piebrist -brienu, -brien, -brien, pag. -bridu darbības vārds; intransitīvs
1.Brienot pienākt, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
PiemēriPiebrist mežā pie eglītes.
- Piebrist mežā pie eglītes.
- Tur ir tik dziļš ūdens, ka pat garajos gumijas zābakos piebrist nav iespējams.