Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzšļūkt
uzšļūkt -šļūcu, -šļūc, -šļūc, pag. -šļūcu darbības vārds; intransitīvs
Šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriBērni no kalniņa var uzšļūkt uz ielas.