mīkstināt
mīkstināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
mīkstināties darbības vārds; atgriezenisks
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mīkstāks vai mīksts, arī mazāk raupjš.
PiemēriMīkstināt ūdeni.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mērenāks, ne tik stingrs, bargs.
PiemēriMīkstināt sodu.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ass, bargs.
PiemēriMīkstināt sarunas toni.
2.2.Panākt, būt par cēloni, ka (parasti negatīvs psihisks stāvoklis) kļūst mazāk spēcīgs, arī beidzas.
PiemēriMīkstināt dusmas.
3.Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst vājāks, mazāk intensīvs.
PiemēriMīkstināt kritienu.
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk spilgts, kontrastains.
PiemēriVakara gaisma mīkstināja priekšmetu apveidus.
4.Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
PiemēriMīkstināts līdzskanis.