pievārīt
pievārīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Vārot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
PiemēriPievārīts daudz ievārījuma.
1.1.Vārot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
PiemēriPievārīt pilnu katlu ar zupu.
2.Vārot pievienot (klāt).
PiemēriSvaigi saspiestām dzērvenēm ziemā var pievārīt klāt ābolus.
2.1.Uzvārot (ko), papildināt (ar to) pamatēdienu.
PiemēriIr gan gaļa, gan salāti, atliek tikai pievārīt kartupeļus.