izkratīt
izkratīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Kratot izbērt.
PiemēriIzkratīt no maisa atlikušos kartupeļus.
- Izkratīt no maisa atlikušos kartupeļus.
- Izkratīt zivis no tīkla.
1.1.Kratot iztukšot.
PiemēriIzkratīt spaini.
- Izkratīt spaini.
- Izkratīt pilnos zivju tīklus.
2.Ilgāku laiku, arī spēcīgi kratīt.
PiemēriIzkratīt pasažierus pa bedraino ceļu.
- Izkratīt pasažierus pa bedraino ceļu.
- Slimnieku pamatīgi izkratīja drudzis.
3.Pilnīgi pārmeklēt (personu, vietu).
PiemēriIzkratīt dzīvokli.
- Izkratīt dzīvokli.
- Pie ieejas nometnē visi tika kārtīgi izkratīti.
Stabili vārdu savienojumi(Iz)kratīt sirdi.
- (Iz)kratīt sirdi idioma — vaļsirdīgi stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.