izkratīt
izkratīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Kratot izbērt.
PiemēriIzkratīt no maisa atlikušos kartupeļus.
1.1.Kratot iztukšot.
PiemēriIzkratīt spaini.
2.Ilgāku laiku, arī spēcīgi kratīt.
PiemēriIzkratīt pasažierus pa bedraino ceļu.
3.Pilnīgi pārmeklēt (personu, vietu).
PiemēriIzkratīt dzīvokli.
Stabili vārdu savienojumi(Iz)kratīt sirdi.