izkost
izkost [izkuôst] -kožu, -kod, -kož, pag. -kodu darbības vārds; transitīvs
izkodums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Kožot atdalīt.
PiemēriIzkost gabalu.
- Izkost gabalu.
- Izkost kumosu.
1.1.Kožot radīt, izveidot robu, caurumu.
PiemēriIzkost robu.
- Izkost robu.
- pārnestā nozīmē Jūra šaipusē ir izkodusi krastā līču līčus..
2.formā: trešā persona Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
PiemēriZāles izkoda kaklu.
- Zāles izkoda kaklu.
- Dūmu izkostas acis.