sarindot
sarindot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
sarindojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Sakārtot, novietot rindā (parasti priekšmetus).
PiemēriSarindot puķupodus uz palodzes.
- Sarindot puķupodus uz palodzes.
- Sarindot cepumus uz pannas.
- Sarindot apavus gar sienu.
1.1.Sakārot (noteiktā secībā).
PiemēriSarindot bērnus pēc auguma.
- Sarindot bērnus pēc auguma.
- Sarindot vārdus pēc alfabēta.