kausēt1
kausēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
kausējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Karsējot panākt, ka (kas) pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
PiemēriKausēt alvu ar lodāmuru.
- Kausēt alvu ar lodāmuru.
- Kausēt parafīnu.
- Kausēt uz pannas sviestu.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) kūst.
PiemēriSaule kausē sniegu.
- Saule kausē sniegu.
- Atkusnis un lietus kausē ledu.
2.Tehnoloģiskā procesā īpašās ierīcēs (piem., domnās, konverteros, martenkrāsnīs) iegūt.
PiemēriKausēt čugunu.
- Kausēt čugunu.
- Martenkrāsnī kausēts tērauds.
2.1.Termiski iedarbojoties, pārvērst viendabīgā masā, materiālā.
PiemēriKausētais siers.
- Kausētais siers.
- Kausēti tauki.
- Rotas no kausēta dzintara.