krākt
krākt krācu, krāc, krāc, pag. krācu darbības vārds; intransitīvs
krākoņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
PiemēriSkaļi, klusi krākt.
- Skaļi, klusi krākt.
- Viņš miegā krāc.
1.1.Radīt šādas skaņas (par dzīvniekiem).
PiemēriZirgs sāka krākt.
- Zirgs sāka krākt.
1.2.sarunvaloda Gulēt miegā.
PiemēriVisi vēl krāc.
- Visi vēl krāc.
2.formā: trešā persona Radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem).
PiemēriJūra krāc.
- Jūra krāc.
- Dziļi kanjonā krāc upe.
- Viļņu bangas krāc.
2.1.Par vēju, negaisu, lietusgāzi; arī par mežu, kokiem (vētrā, negaisā).
PiemēriNaktī visapkārt viss šņāca un krāca.
- Naktī visapkārt viss šņāca un krāca.
- Saceļas vētra, meži krāc.
2.2.Par uguni, ugunsgrēku.
PiemēriUguns liesmas krākdamas sāka celties pret debesīm.
- Uguns liesmas krākdamas sāka celties pret debesīm.