Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
skraidīt
skraidīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; intransitīvs
1.Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
PiemēriPagalmā skraidīja meitenes.
  • Pagalmā skraidīja meitenes.
  • Pa zariem skraida vāvere.
1.1.sarunvaloda Vairākkārt iet, staigāt.
PiemēriKatru dienu skraidīt uz veikalu.
  • Katru dienu skraidīt uz veikalu.
2.formā: trešā persona Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
PiemēriGaisma skraida no viena krasta uz otru.
  • Gaisma skraida no viena krasta uz otru.
  • Aiz loga skraidīja vējš.
  • Istabā skraida caurvējš.
3.formā: trešā persona Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu).
PiemēriAcis skraidīja šurpu turpu.
  • Acis skraidīja šurpu turpu.
3.1.Vairākkārt strauji mainīt objektus, saturu (par domām).
PiemēriDomas skraidīja pa galvu.
  • Domas skraidīja pa galvu.
3.2.Secīgi rasties vairākās (ķermeņa, tā daļas) vietās (par sajūtām, fizioloģiskiem stāvokļiem).
PiemēriPa ķermeni skraida skudriņas.
  • Pa ķermeni skraida skudriņas.
Stabili vārdu savienojumiSkraidīt (kādam) pakaļ.