skraidelēt
skraidelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
1.Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem); skraidīt1.
PiemēriBērni skraidelē.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriVāveres skraidelē pa kokiem.
2.formā: trešā persona Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
3.formā: trešā persona Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu); skraidīt3.
PiemēriAcis skraidelēja apkārt.